in pictures it’s nice, rustic, with interesting textures, with smell of the past. I’m totally fan of old things, especially when I know the history. I have really few furniture pieces that are bought new. But… where is that point when old is too much and you actually don’t create your own history by bringing contemporary things in your life?
vai jūs varētu dzīvot tādā vietā kā šī? bildēs tā ir skaista, raupja, ar interesantām tekstūrām, gluži vai pagātnes smaržu. bet… vai tiešām tādā vidē var pastāvīgi dzīvot? es pilnībā esmu vecu lietu cienītāja, vēl jo vairāk, ja zinu vēsturi kādai lietai. un manā mājā ir tikai dažas mēbeles, kas pirktas jaunas. bet… kur ir tā robeža, kad vecais ir par daudz un jūs, neienesot interjerā jaunas lietas, neradiet savu vēsturi?
this family house is dated from beginning of 20th century and is located in Sweden.
šī ģimenes māja ir celta 20.gs. sākumā un atrodas Zviedrijā.
images: SKÖNA HEM
Savu vēsturi var radīt tieši tā: neienest jaunas lietas mājās, t.i., nepirkt visu tikai lai pirktu… labāk uztaisīt tad ar savām rociņām – resp., atjaunot nolietoto: nokrāsot sienas utt. Ir vēl tāda lieta, kā lietu morālā novecošanās (katrā ziņā tai vecajai mājai es gribētu zināt vēsturi, par cilvēkiem, kuri tur dzīvojuši..), kas šeit drusku par daudz “izlien” arā. Katrā ziņā tās gultas un vannu vajag izmest :D it kā jau čuguna vanna, forši, bet nu tā vēsture šīm lietām ir tāda ļoti personīga.
jā, protams, esmu par to, ka nevajag pirkt kaut ko tikai pirkšanas pēc, bet savu laiku raksturojošas lietas un ar vērtību. tad nebūs nekādas morālās novecošanās. un ja atrod to pareizo kombināciju, kad vecais ar jauno veido sinerģiju… tad ir kaifs.